Pēc ceļošanas pa Indonēziju, doma par Singapūras apskati šķita kā fantastikas filmas skatīšanās. Gūtie iespaidi bija daudz un krāšņi. Apraksts gan nebūs pārāk garš, jo pavadījām šeit tikai vienu dienu.
Pirms ieplānojām doties uz Singapūru, mums jau bija skaidrs, cik dārgi tur būs. Taču, gribēdami ietaupīt uz nakšņošanu, kas te izmaksā aptuveni trīs reizes vairāk kā Indonēzijā, nonācām pie labas alternatīvas - palikt pilsētā pāri tiltam: Johor Bahru, tiesa gan, tā atrodas jau citā valstī - Malaizijā. No mūsu viesnīcas augšējā stāva, kur bija mūsu numuriņš, varēja Singapūru jau saskatīt. Gandrīz vai rokas stiepiena attālumā…
No mūsu pēdējās pieturas vietas Indonēzijā, Jogjakartas pārlidojām uz Johor Bahru, kur jau laicīgi bijām norezervējuši viesnīcu izdevīgā vietā - gājiena attālumā no sabiedriskā transporta termināļa, kur dodas autobusi pa tiešo uz Singapūru. Pārlaidām nakti Malaizijā, un no paša rīta dodamies uz autobusu, kurš ved uz otru krastu. Pusstundas brauciens un bijām pāri tiltam. Tur jāiziet robežkontrole, kā jau katrā civilizētā valstī, jāpastāv rindā, jāaizpilda iebraukšanas kartes. Tas viss nesāpīgi. Pēc pārbaudēm un zīmoga pasē, laižam ārā un tur pat kursē arī vajadzīgie autobusi. Atrast īsto aizņēma pāris minūtes, jo valda neliels haoss, cilvēki ir daudz un rindas nedaudz nesaprotamas. Kad pēc cilvēku norādījumiem atrodam īsto punktu, kur stāvēt, lecam iekšā autobusā, kas aizved līdz pašam centram (ar jau Johor Bahru iegādāto autobusa biļeti pa 3,40MYR (naudas vienība - Malaizijas ringits). Brauciens vēl 40min rīta satiksmes dēļ.
Kamēr autobuss kustējās līdz galapunktam, kas bija pilsētas centrs, aiz loga mierīgi var vērot ainavu, kas no plašumiem un tukšumiem kļūst arvien apdzīvotāka un pilnāka ar daudzstāvu ēkām. Mums pāris galvenie apskates objekti vienas dienas apskatei jau bija saplānoti.
Par valsti
Vēl dēvēta kā Lauvas Pilsēta (no Malaiziešu vārda Singa = Lauva, Pura = Pilsēta), par Singapūru ir daudz ko stāstīt, sākot ar to, ka tā ir vienīgā pilsēta valstī pasaulē, tā ir attīstītākā teritorija starp Āzijas valstīs un augstu ir arī pasaules topā. Tā ir globāls tirdzniecības, finanšu un tranzīta centrs, un ļoti labvēlīga vieta biznesiem un sakaru dibināšanai. Tai vispār kopumā ir ļoti daudz labu rādītāju, un par savu mītnes zemi vai biznesa vietu izvēlējušies vairāk kā 5,5 milj cilvēku. Lielākoties te dzīvo ķīnieši un malaizieši, taču ir 4 oficiālās valodas. Angliski te saprot gandrīz visi. Tā ir valsts ar vienu no augstākajiem dzīves ilguma rādītājiem, un tās vadīšanas stils ir kā piemērs daudzām citām Āzijas valstīm. Līdzīga ainava ar modernu arhitektūru un apzaļumotām teritorijām būs līdzīga arī Apvienotajos Arābu Emirātos. Naudas vienība ir Singapūras dolārs (SD).
Ir ļoti ērta metro sistēma, kur viens brauciens maksā sākot no 0,78 SD līdz 2,28 SD, atkarībā, cik tālu dodies. Gaisa temperatūra visu gadu ir no 23 līdz 30 grādiem. Kopumā nav slikti!
Skats virs Singapūras no Marina Bay Sands viesnīcas augšas
Viesnīcai ir ļoti ikoniska arhitektūra, atceros, kad ar Raivi pa National Discovery kanālu skatījāmies kā šo kuģim līdzīgā viesnīca tika būvēta, un tagad, kad stāvam pie tās ieejas, sajūtas visai neparastas. Stāvam te, par kuru kā ceļošanas pieturas punktu agrāk nebijām iedomājušies.
Viesnīcai ir trīs “kājas”, un pa vienu no tām bezmaksas iespējams “uzšmaukt” līdz pat augšējai terasei, kur bāri, kafejnīcas un pat iespaidīgs peldbaseins, kurā var peldēties par vairākām Singapūras dolāriem (nezināšu teikt pa cik, jo tam laiku mēs neatvēlējām). Lifts līdz augšai tika pāris sekundēs, un 57. stāvs tika sasniegts veiksmīgi. Neviens pat nepateiktu, ka neesam viesnīcas viesi, jo centāmies izlikties dabiski turīgi, lai gan nodilusī mugursoma un novazātie T-krekli liecināja ko citu. Joks! Izskatījāmies pēc tipiskiem tūristiem.
Lai nu kā, tikt augšā ir iespējams. Ja ne bezmaksas, tad pa 20 dolāriem to var izdarīt oficiāli no kases. Kāja, pa kuru mēs uzbraucām, šķiet bija Nr.3. Ja kādam sanāk tur būt, izmēģiniet laimi, jo skats ir vienreizējs!
Gardens by the Bay
Turpat pie viesnīcas ir Singapūras simboliskie dārzi jeb milzu koki ar parku apkārt. Dienas gaismā tie koki izskatās iespaidīgi, taču noteikti ir jāsagaida saulriets, kad pilnīgi bezmaksas var noskatīties gaismas un mūzikas šovu, kas tiek sakombinēts un atskaņots uz milzu kokiem. Šovs aptuveni 15min ilgs, un sākas no 19:45 un ar pārtraukumiem tiek spēlēts vairākas reizes. Tas bija labākais moments no visa Singapūras apmeklējuma. Drīkst apgulties zem pašiem kokiem un izbaudīt šovu no tuvuma. Starp tiem kokiem ir ierīkots arī gaisa pastaigu tilts (par maksu protams), mēs šeit centāmies skatīties lietas, kur nebija ieejas maksa, tāpēc arī pastaigu starp kokiem izlaidām, taču daudzi apmeklētāji gaismas šovu vēroja arī no paša tilta, būdami starp kokiem.
Galva noteikti šiem sareiba, jo lampiņas mainījās ātri un koši. Vidējā kokā, kas ir vislielākais, ir ierīkota kafejnīca no kuras paveras panorāmas skats pāri centram.
Botāniskais dārzs
Arī šī dārza apskate ir bezmaksas. Tīri pastaigai der, ja ir vēlme sajusties tuvāk dabai un aizmukt no lielajām būvēm. Ir liels dīķis, kurā peldas bruņurupuči, un satikām lielu iguānu.
Karstums te februārī ir liels un ātri vien nokausē. Bijām ieplānojuši vēl pāris lietu apskati, taču Singapūra nav tik maza kā šķiet, ja par pārvietošanos ir izvēlētas savas kājas. Piemēram 4km vienā virzienā un atpakaļ, kad ārā +30 grādi var šķist kā liels pārbaudījums. Mēs savu atvēlēto dienas vizīti Singapūrā pavadījām centrā un ap dārziem. Tā daļa ir visapbūvētākā un arīdzan vissaistošākā tūristiem. Cenas arī nav no zemākajām, tās pielīdzināmas Austrālijas un Jaunzēlandes līmenim.
Nākamajā dienā no Singapūras veicām pārlidojumu uz Malaizijas ziemeļiem, Langkawi salu, kur savukārt pludmales un aliņi vien. Šoreiz robežkontroli izgājām uz pusi īsākā laikā, kā iepriekšējā dienā. Viss skaidrs un zināms, ātri tiekam līdz lidmašīnai, 1h gaisā un bijām klāt. Par to jau cits stāsts...
